KĻŪDAS, APEJOTIES AR PUNDURTRUSĪTI.

Vispirms gribu pastāstīt par tādām kļūdām, kas kādam beigušās bēdīgi, lai citiem tā negadītos.

Visvieglāk kļūdīties, apejoties ar pavisam mazu trusīti, kurš ir tikko atvests mājās. Tāds ir kā mazs bērniņš, kuram katra lieta ir liela un svarīga. Pats svarīgākais ir ŪDENS! Trusīti iekārtojot jaunajā būrītī, ir jāievieto trauciņš ūdenim. Kārtīgs, smags māla trauciņš, kuru nevar viegli apgāzt. Var jau būt, ka jums saka, ka trusēns prot dzert no dzirdnītes, bet ja nu tomēr neprot? Dzirdnīti ar snīpīti arī liekam, un ļaujam trusītim lēnām pie tās pierast. Tikai tad, kad ir droša pārliecība, ka dzīvnieciņš prot padzerties no snīpīša, tad var ņemt nost bļodiņu. Bez ūdens trusītis pāris dienās aizies bojā, un izglābt tādu ,,izžuvušu,, diemžēl vairs neizdodas.

Jānoliedz trusēnam piekļuve pie papīriem, kartona. Nevajag būrī ievietot kartona mājiņu, kur viņam ielīst. Ja nav kārtīgas mājiņas no koka vai cietas plastmasas, tad labāk, lai nav. Tik un tā tādu mājiņu viņš lietos tikai pirmajā laikā. Kartona mājiņu trusēns sāk grauzt, un mazs muļķītis būdams, kartonu norij. Tas pats ir noticis ar grāmatām, kas atstātas uz grīdas un konfekšu papīriem, kas tik jauki smaržo. Diemžēl, papīri zarnu traktā uzbriest un uz priekšu nevirzās. Nelīdzēs zvans man ar teicienu, ka tos vajagot izņemt!!! Pieaugušāks trusēns arī reizēm blēņojas ar kādiem atrastiem papīriem vai paplūkā tapetes (kad tiek atstāts viens bez uzraudzības, ko nevajag pieļaut), taču tad papīru parasti vairs nenorij un iznākums nav tik bēdīgs.

Atstāšana ārpus būra bez uzraudzības telpā ar vadiem arī ir beigusies ar elektrības triecienu. Ja trusēns izdzīvo, viņš mēdz būt smagi traumēts, tomēr dzīvs, kad dzīvot grūti.

Tie tad arī smagākie gadījumi.

Bieža kļūda ir tualetītes ielikšana būrī jau pašā sākumā. Tādā tukšā, ērtā vannītē trusēns sāk gulēt, un tad par tualeti viņš to vairs neizmantos. Būs jāliek cita tualetīte! To vajag novietot būrī tikai tad, kad trusēns jau ir ierādījis pats savu stūrīti, šo stūrīti NEMAINĪT, tualetītē ielikt mazliet no tā, kas stūrītī ir un novietot to ierādītajā vietā.

Pie kopšanas kļūdām jāpieskaita arī barības neadekvāti liela daudzuma sabēršana ēdiena trauciņā. Trusītis pierod barību kašņāt ar ķepām pa grīdu, kļūst nekārtīgs. Ja barības būs nedaudz, viņš tā nedarīs. Saimnieks apmēram redz, cik diennaktī barības tiek noēsts, un apmēram tik tad arī vajadzētu likt. Labāk nedaudz mazāk, nekā par daudz. Pieaugušajiem trušiem ir tendence aptaukoties, īpaši meitenītēm. Siens, kas atrodas barotavā arī ir barība un ir jāēd.

Vēl varētu piebilst – nelieciet pavisam mazu trusēnu gultā, lai viņš to nepiečurā un nesāk domāt , ka tā drīkst darīt. Rotaļājaties ar viņu pa grīdu. Gultā viņš tāpat iemācīsies ielēkt, bet vēlāk, kad jau pratīs aiziet uz tualeti.

Lai veicas savu mīluli pasargāt un lolot!