KĀ RAST PRIEKU KONTAKTĀ AR ŠO DZĪVNIECIŅU

Šis mazais brīnums – pundurtrusītis, ko varam iegādāties un turēt sev mājās par draudziņu, būs vieglāk iepazīstams, saprotams, un tātad – mīļāks, ja vairāk zināsim par viņu.... Protams, mēs savu mīluli ar laiku iepazīsim pat ļoti labi, bet vieglāk attiecības starp mums veidosies, ja jau laicīgi sapratīsim truša uzvedības un uztveres īpatnības, kas izriet no tā, kādi šie dzīvnieki ir pēc savas dabiskās izcelsmes....

Mani pundurtrusīši dzīvo audzētavas apstākļos, tomēr – pirmais mūsmāju trusis dzīvoja mājā, tad arī saņēmu pieredzi tiešā kontaktā ar šo dzīvnieciņu. Un tā kā es dodu līdzi savu trušu nākamajiem īpašniekiem arī savu telefonu un e-adresi, tad itin bieži saņemu gan jautru, gan ne tik jautru informāciju par to, kā tad īsti dzīvo šie zvēriņi mājās pie saviem saimniekiem, kā veidojas attiecības, kādi jautājumi un grūtības rodas. Katram savs stāsts. Paņemam mēs trusīti, lai tas mums sagādātu prieku, ienestu mūsu mājās saikni ar dzīvo dabu, lai iemācītu bērniem par kādu rūpēties un labi ir, ja tas viss viegli arī notiek....Kas tad būtu īsti jāzina - šajā savā pieredzē labprāt padalīšos!

Pundurtrusītis tātad, ļoti atšķiras no zaķa, ir mākslīgi izaudzēts no savvaļas trušiem, lai būtu mazāka auguma un dažāda izskata, selekcijas rezultātā attālinoties no savas dabiskās vides, ļoti daudzas paaudzes jau viņu šķir no spējas izdzīvot dabiskos apstākļos. Veidojot tīras šķirnes, ir pieļauta arī tuvradniecīga krustošana, kas neveicina dzīvnieka izturību (ja tā var teikt). Tātad sapnis par to, ka - atbrīvosim trusīti no sprosta un dosim viņam kāroto brīvību- ir velts – varbūt kādu neilgu laiku tas spētu izdzīvot Latvijas vasaras apstākļos, bet tas arī būtu viss (arī neprastu stāties pretī nevienam ienaidniekam.) Tātad atliek apzināties, ka vislabākos apstākļus pundurtrusītim var sagādāt viņa saimnieki mājas apstākļos. Bet tiem nepieciešamas zināšanas, un vēlāk lieti noderēs arī iegūtā pieredze.

Trusītis noteikti ir gudrs dzīvnieciņš jau no maza vecuma (paņemšanas laiks ir no 1mēneša, bet labāk būtu – no diviem), un tā viņš labi pierod pie apstākļiem, kādos atrodas, jo citu dzīvi jau arī nemaz nepazīst). Trusītim, kā katram dzīvniekam, patīk ikdienišķa kārtība, kas katru dienu atkārtojas, tad viņš arī saprot, kas notiek, un jūtas drošs. Patīk, ja var saprast, kuri no mājiniekiem tad nu ir saimnieki, kad baro, kad laiž pastaigāt, utt. Jo vairāk kārtības un noteiktu „rituālu” būs mazulim, jo drošāks viņš jutīsies, un sāks skatīties apkārt – ko tad vēl varētu saprast un iemācīties.

Ja sauksiet regulāri vienu viņa vārdu, īpaši tad, kad pievēršat viņam uzmanību – glaudiet, barojiet, utt., tad savu vārdu iemācīties viņam nebūs grūti. Ja mīļvārdiņu un iesauku būs daudz, tad mazulim varētu rasties grūtības ar domu – kurš vārds tad nu ir viņa? Un jūsu lielā runāšanā viņš neklausīsies. Tas par vārdu.

Tagad par rokām. Jūsu rokas, salīdzinot ar mēnesi vecu trusīti, ir milzīgas (arī bērna), un viņš no tām baidās. Ļaujiet pierast pakāpeniski – ar atpūtas brīžiem būrītī, kad atelpojas un atgūstas no bailītēm ne uzreiz. Savās rokās turiet droši, bet ne stingri, paijājiet galviņu, bet sākumā nebužiniet un nekasiet – vēl jūs neziniet, vai viņam tas vispār patīk. Kad, trusītim paaugoties, būsiet savstarpēji saraduši, tad jau jūs pamanīsiet (ja būsiet vērīgi) – kā jūsu rokās grozīties trusītim patīk vislabāk! Trusītim, jau mazam, ir ļoti laba oža, un, ja smaržosiet pēc parfimērijas, ko saož pat cilvēka deguns, tad kontaktu nodibināt būs daudz grūtāk – trusēns katru reizi pēc mīļošanas centīgi mazgāsies, lai smaržotu atkal jauki – pats pēc sevis, un centīsies dabūt svešo, uzbāzīgo aromātu nost.

Pirmās dienas jaunajās mājās es ieteiktu vairāk gūt prieku no trusēna vērošanas – jo viss, ko viņš darīs, jums liksies interesanti. Ja vien esat cilvēks, kam patīk dzīvnieki. Arī bērniem nav par ļaunu saprast, ka mazajam draugam šajā vietā ir jāpierod, ka jāiepazīstas ar jauno mājvietu, ka viņam tā smaržo un izskatās pavisam citādi, nekā bija mājās, un mammas un brāļu un māsu arī nav līdzās – viss jāizdomā pašam. Vērojiet, kā trusēns visu aposta, kā pagaršo barību, sieniņu, kā meklē, kur būs tualetes vieta, kā mācās dzert no dzirdnītes – pudelītes, un varbūt tas nemaz uzreiz neizdodas, un tad uz pāris dienām jāieliek ūdens parastā trauciņā.

Pa šo laiku var uzaicināt bērnu jauno draugu uzzīmēt, izveidot plastilīnā, aplicēt, fotografēt, utt., kamēr interese par viņu vēl ir ļoti liela.

Būrīti pa nakti nav vēlams likt pie pašas cilvēku gultas, jo trusēns pa nakti čabināsies, bet vēlāk jau redzēsiet – vai jūsējais pa naktīm trokšņo, jeb – ne (tas ir dažādi un iepriekš nav zināms). Ir klusētāji, kuri tomēr pa naktīm pārsvarā guļ, lai gan trusis ir pa daļai nakts dzīvnieks, bet ir arī skaļie būra režģu grabinātāji (biežāk tie, kas mājās nesaņem pietiekošu mīlestības un uzmanības devu...)

Ar katru dienu trušuks kļūs drošāks, un arī paši saimnieki jau zinās gan to, kā viņu ņemt rokās (jo viņš vairs nespirināsies un nebaidīsies), gan to, cik barības likt trauciņā, lai nebūtu līdz vakaram par maz, un lai nebūtu par daudz – kad tā tiek kasīta ārā no bļodiņas uz visām pusēm...

Pēc pāris dienām jau var sākt pa mazam gabaliņam pacienāt trusīti ar kaut ko atļautu no sarakstiņā minētās ēdienkartes – t.i. radināt pie jaunas barības vēl bez tās, ko mazulis saņēmis audzētavā, un par ko jūs informē audzētājs. Ja šādas informācijas nav, ar jaunām ēdamlietām es ieteiktu nesteigties, vismaz nedēļu lai iztiek ar sieniņu un sauso barību, pie kam – pēc iespējas vienkāršāku, jo audzētāji nebaro savus trušus ar tādu barību, kāda pērkama mazajās paciņās veikalos. Droši varat mēģināt paciņu barību ‘'atšķaidīt'' ar miežu graudiem, ja trusītis tos ēd, tātad ir tos saņēmis audzētavā (Ozolītēs patreiz miežus mēs nedodam).

Tāpat jāsāk vērot - kādā no būrīša stūriem trusītis varbūt ir jau iekārtojis savu tualeti, tad ir laiks tur novietot plastmasas trīsstūrīti, lai būtu vieglāka un ērtāka būrīša tīrīšana. Novietojot tualeti TRUSĒNA IZVĒLĒTAJĀ stūrītī, tajā ir jāieliek kāds nieks viņa sačurāto skaidiņu, jo dzīvnieks iet uz savu smaržu. Skaidas ar laiku var likt tikai tualetes stūrītī. Savukārt sieniņu vairs neklāt arī pa zemi, bet tikai barotavā, gan raugoties, lai siens būtu viegli sasniedzams.

PUNDURTRUSĪTIS ir nakts dzīvnieks, grauzējiņš, alu racējiņš, nepārtraukti ēdošs dzīvnieciņš, kurš mums, ja paņemam to savās mājās, kļūst par labu un uzticīgi mīlošu draudziņu, kurš pieņem mūs tādus, kādi esam, saskata mūsos savu saimnieku un labvēli, barotāju, mīļotāju utt, ja vien.... MĒS TO VISU PAŠI NESABOJĀJAM!