Raksti par pundurtrušiem >>>
 
Audzētava
Fotogalerija
Pundurtrušu šķirnes
Piedāvājums
Raksti par pundurtrušiem

TRUSIS VASARĀ

KARSTUMS – trušiem ir bīstams anatomisku īpatnību dēļ - tiem praktiski nav sviedru dziedzeru, ir salīdzinoši maza sirds un plaušas, kas neatļauj ''elsot'' tādējādi atvēsinoties. Ja trusis cieš no karstuma, tas neēd, nedzer, kļūst gurdens, iemieg dziļā miegā neraksturīga pozā - uz sāniem, varbūt pat atslābis un ļengans, kad to ņem rokās. Pirmā palīdzība – novietot pēc iespējas vēsākā vietā, vēdināt gaisu ap viņu , piemēram ar avīzi, vēss apliekamais ap ausīm, ap ķermenīti- ietīt aukstā mitrā dvielī. Darboties ap dzīvnieciņu mierīgi, nesabaidējot viņu. Ja nav nekā cita, var daudzreiz mitrināt savu roku un slapināt ar to trusim vispirms ausis (īpaši auntrušiem), purniņu, glaudīt viņu ar mitru, aukstu roku.Var novietot līdzās plastmasas pudeli, kas piepidīta ar aukstu ūdeni…. Kategoriski nedrīkst pārkarsušu trusīti likt ūdenī!
Pārkaršana var notikt gan, trusim atrodoties savā būrītī karstā dzīvoklī, ja būris nolikts saulē ārā vai telpās, bet visbiežāk tas notiek transportēšanas laikā. Uzmanīgi būsim, kad gaisa temperatūra tuvojas 30 grādiem!
TRANSPORTĒŠANA VASARĀ - Nedrīkstētu trusīti brauciena laikā ievietot bagāžās nodalījumā, kur jūs paši nevarat kontrolēt situāciju. Karstā laikā trusi automašīnā vēlams vest pārvadājamā konteinerā , kas nopērkams zooveikalos. Ja tāda nav, tad groziņā (kurā ieklāts siens) , pārsegtā ar plānu drānu (trusis nemēdz ceļojuma laikā būt aktīvs, ēst, dzert.). Vismazāk piemērota braucienam karstumā būtu kartona kaste, tad tajā ir jāizveido daudz palielu caurumu, lai pēc iespējas vairāk piekļūtu gaiss. Nav ieteicams trusi braucot turēt rokās, kur tas vēl vairāk sakarst. Tāpat trusīti nedrīkst novietot pie ventilatora vai pret aukstā gaisa plūsmu - saaukstēšanās būs neizbēgama!
CIEMOS LAUKOS - Pilsētas trusēnu vajadzētu pie ciemošanās svaigā lauku vidē pieradināt pakāpeniski. Ja ciemošanās ir uz dažādm dienām, tad neceliet dzīvniekam priekšā visas lauku dzīves priekrocības – viņš nepagūs pie tām pierast, kad prieki jau būs beigušies un jādodas mājup…. Ja truša ierasto būri gribat novietot ārā, tad būtu jā- atrod piemērota vieta - ne zem klajas debess, lai trusēns nebaidītos, ne klajā laukā, bet pie kādas sienas, austrumu pusē, ne tiešos saules staros un ne vējā. Gatavojot aplociņu ''ganībām'', tam vajadzētu būt apmēram 1m augstam, cieši piegulošam pie zemes, ja tā ir velēna., Ja pamats ir irdena zeme, tad aplociņa apakšējā mala ir jāierok vismaz 10cm zemē vai jānober cieši gar aplociņa iekšējo malu parupja grants vai šķembas, ko trusis nelabprāt raks. Plēsīgie putni mēdz trušus vienkārši nozagt no aplociņiem, īpaši mazus, arī par to ir jāpadomā, pret to noderētu siets, kas pārklāts aplociņam. Protams, ja esat paši ''ganīšanas'' laikā klāt, tad daudz kas var būt vienkāršāk...Varat izlīdzēties arī ar pastaigām pie pavadiņas – jūs truša “pavadā” – ne otrādi.

Ja trusīti esat nolēmuši turēt uz balkona vai lodžijas, tad tomēr tai nevajadzētu būt dienvidu pusei un ne aizstiklotai lodžijai, kur tiešām dienas vidū paliek ļoti karsti.
ĒDINĀŠANA VASARĀ –Maksimāli jāizmanto visas svaigās dabas veltes, kas vien var trusim noderēt, pēc iespējas samazinot kombinētās barības devu. Zālīti dodam dažādu, bet vītinātu (plūktu vismaz iepriekšējā dienā). Trusis labprāt ēdīs dažādu koku lapas, apgrauzīs zariņus, taču nevajadzētu aizrauties ar viena konkrēta auga piedāvāšanu, jo daudziem augiem piemīt ārstnieciskas īpašības, kuras mēs ne vienmēr pārzinām (piemēram, bērzam piemīt urīndzenoša iedarbība, ozolam - savelkoša, bet nelielās devās šos augus var lietot). No saknēm visieteicamākais trusim ir burkāns, bet mīts par kāpostu ir maldīgs, jo no kāposta mēdz uzpūsties vēderiņš (kamdēļ riskēt?). Tāpat ar pirmajiem āboliem jābūt uzmanīgiem - trusītim var dot nogatavojušos, nevis zaļus ābolus (pirmie būtu “Baltie dzidrie”). Savukārt ogas nebūs trusim kā grauzējam piemērotas. Ieteiktu neizmēgināt dot visu, kas ienāk prātā, tas nav trusītim nepieciešams, jo tam ir pie katras jaunas barības ir jāpierod, kā arī vēderiņā jāatstāj vieta pamatbarībai (arī vasarā) - sienam!
Jūlija mēnesis ir labs laiks, kad sagatavot trusītim ziemai gan ceļmallapas, gan vībotņu un pelašķu slotiņas un nolikt tās istabā žāvēt, izbaudot rūgteno smaržu!

Barojam trusīšus ar pieneņu lapām, ceļamllapām, gārsām, sarkano un balto āboliņu, pelašķiem, vībotnēm, kamolzāli, avenājiem(ar galotnītēm, kas nav asas), upenājiem, un zariņiem – ābeļu, bumbieru, kārklu, vītolu, liepu, alkšņu, apšu utt. Var dot no meža mellenājus, zileņu zariņus, brūkleņu krūmiņus.

 

UZMANĪBU - INDĪGI AUGI! - Visindīgākie augi, kurus nedrīkst piedāvāt trušiem, ir pavasarī - ievas zari, maijpuķītes, vizbulītes u.c., taču arī vasaras karstumā pļava ir viltīga ar vīteņiem un ložņājošiem augiem - gundegām ( lapas, kas vijas pa zemi, grūti pamanīt, nodod koši dzeltenie ziedi.) Labi saskatāms ir suņstobrs (suņuburkšķis), bet pavisam jauniem šiem augiem no zemes nāk tikai lapiņas, kas līdzīgas burkānu lakstiem. Vieglāk pamanīt vīteņaugus – vanagzirņus, kas aptinušies citiem augiem…Visus indīgos augus nav iespējams pazīt, tāpēc ieteicams savam mīlulim lasīt tikai pazīstamus augus, bet ziemai kaltēt var daudz drošāk, jo kaltētos augos indīguma pakāpe ir daudz mazāk bīstama.


Veiksmi jums - Ina

 


Uz augšu