Raksti par pundurtrušiem >>> Pundurtruša audzētava >>>
 
Audzētava
Fotogalerija
Pundurtrušu šķirnes
Piedāvājums
Raksti par pundurtrušiem

Kas tas ir - pundurtrušu audzētava.

Pundurtrusīši dzīvo ne tikai mājās pie cilvēkiem kā ģimenes mīluļi, bet arī audzētavā, kur to ir daudz un tos audzē pavairošanai – tāds ir viņu uzdevums – gādāt mazus trusēnus, lai citiem cilvēkiem sagādātu prieku.

‘'Ozolītēs''ir dzimuši un pirmo mēnesi - divus – pavadījuši daudzi no Latvijas mazajiem mīluļiem trusīšiem...

Audzētava atrodas atsevišķā mājiņā, kur nav tik silts, kā mājās, bet gluži auksts arī nē. Ir pēc iespējas gaišs, tumšajās ziemas dienās ar lampu palīdzību diena tiek pagarināta, lai truši negribētu doties ziemas atpūtā. Tomēr ne visus izdodas piemānīt, un uz Ziemassvētkiem ne katrs gribētājs var dabūt mazu trusēniņu.

Visvairāk rudens un ziema nepatīk baltajiem hermelīniem - tie tup sabozušies un izrāda savu nepatiku pret tumsu un vēsumu.

Audzētavā būri veidoti no koka un režģa un tie ir novietoti 3 stāvos. Māšu būriem ir ligzdas nodalījums, kurā siltās pūkās aug mazie trusēni.

Viens audzētavas telpas stūris ir puišu stūris. Tur valda lielāka rosība un interese vienam par otru – reizēm pat sieniņa jāliek starpā starp 2 būriem...Jo ir diezgan garlaicīgi un tad gribas darīt blēņas...

Visos būrīšos ir 2 trauciņi – ūdenim un sausajai barībai. Kur pulcējas liela saime – māte ar bērniem – tur trauki gareni, lai visi var piekļūt, un ūdens trauki – vairāki. Zem kājām trusīšiem ir zāģu skaidas, bet tām pa virsu mazliet salmi vai siens. Daži ēd arī to, kas zem kājām, bet pārsvarā sienu ēd no barotavām, kas te iekārtotas starp būriem.

Tīrīgajiem viss būrītī ir kārtībā, bet citiem – samētāts un sakasīts, arī ēdiens pa zemi un ūdens trauciņš izliets tukšs!

Katram trusītim pie būra ir zīmīte ar svarīgiem datiem – vārdu, numuru (kam tāds ir), atzīme par nadziņu griešanu, kad saņemti vitamīni, un citas svarīgas lietas – piemēram – kad gaidāmi bērniņi (pēc tam - cik to ir un kādi...).

Diena sākas ar barošanu, kas trušiem ir galvenais dienas notikums. Viņi gaida nepacietīgi katrs savu kārtu, uztraucas un trokšņo, ja netiek ievērota ierastā kārtība. Ir tādi, kam tūlīt deguns bļodiņā, bet ir arī tādi, kuri gaida, ka tos paglaudīs un apmīļos, un tikai tad tie dodas ēst. Ir pa kādam īdzīgam, kurš nemaz nepanāk pretim.

Ēst tiek dots siens un sausā granulu barība ar graudiem. Tā kā trusis ēd visu dienu, tad barībai jābūt pietiekami līdz otram rītam. Papildus truši saņem pa burkāna vai ābola gabalam, ziemā –skujas, mellenājus, kas visiem ļoti garšo. Reizi nedēļā ir graušanas dienas, kad tiek dalīti zari – vismīļāk – ja ābeļu vai bumbieru, bet garšo arī kārklu u.c. Tādu kārumu, kā maizīti saņem tikai pēc īpašas vajadzības – parasti lielās ģimenes, kur visi grūstās un ir allaž izsalkuši.

Kad trušu mājiņā ir būru tīrīšanas dienas, tad visi ir rosīgi un ziņkārīgi, jo kaut kas notiek. No jauna ieliktie salmiņi tiek pārrakti un pārkārtoti, skaidas arī tiek karpītas, ja nav īsti vietā.

Ar ķerru visi pakaiši tiek izvesti ārā, uz zemes un būru starpās ir tīras skaidas.

Interesanti, ka truši pa dienas vidu nosnaužas, parasti apmēram visi reizē, un ļoti sabīstas, ja tādā brīdī kāds pēkšņi ienāk mājiņā. It īpaši tāda gulēšana ir karstās vasaras dienās, jo tādā laikā trušiem vispār ir grūti.

Par mazuļiem . Tos trusenītes pēc piedzimšanas baro un sasedz savās taisītajās ligzdiņās. Ligzdiņas ir savītas no salmiem, siena, un izliktas ar trusenītes pavēderes pūku, ko tā sev izplēš. Trusēni piedzimst akli un plikiņi, bet uz ādiņas var redzēt, kādā apmēram krāsā tie būs. Ir tumši, gaiši, vai ar raibumiņiem. Ligzdai ir jābūt labi taisītai un pārsegtai ar pūku ikreiz ciet, lai mazie plikuči nenosaltu. Lizdiņā trusēni sēž rātni un klusi. Pieniņu trusēni zīž, guļot zem mātes augšpēdus – ar ķepiņām pret mātes vēderu, kamēr māte stāv virs ligzdas. Ap 10-12 dienu tiem veras actiņas. Trīs nedēļu vecumā mazuļi jau sāk nāk ēst, tos var jau pa reizei redzēt, ja vien māte nav pārāk barga, un ar kājas piesitienu nesadzen tos ligzdāatpakaļ. Pirmo ēd sieniņu, vai tāpat, kas gadās pie mutes, bet drīz saprot, ka jāiet pie trauciņa. Dažās ģimenēs ir stingra kārtība, kur ir stingra māte – pat ligzdas ieeja tiek „aizmūrēta” ikreiz ciet, bet citās ligzdiņās valda brīvā audzināšana – katrs dara, ko grib, kaut vai sēž ēdiena traukā vai izmanto to par guļvietu...

Kad mazuļi paaugas līdz 4-5-6 nedēļām, tos no mātes šķir un liek atsevišķos būros pa 2-3. Tad tie kopā var dzīvot kādu brīdi, bet, tuvojoties 2,5-3mēnešiem, tie sāk strīdēties par teritoriju un dalīt būri – pienācis laiks katram dzīvot atsevišķi, kā tas trušiem arī vajadzīgs.

Lūk, tāda ir dzīve pundurtrušu audzētavā!

 

 

Uz augšu